Datēts ar 2003. gadu. Resurs: www.30draugi.lv

24 stundas adrenalīna!

Es gaidīju šo pasākumu kā svētkus, visas nedēļas garumā un pārdomāju katru sīkumu, lai neko neaizmirstu. Respektīvi sapratu ka šis week-end’s būs kas īpašs. Nekas tāds nav bijis un balstīties uz pieredzi nav iespējams. Visu nedēļu lija un no organizatoru puses jau bija nelielas bažas, ka trasē varētu būt dažas peļķes. Taču par trasi nedaudz vēlāk. Pirms šāda tipa sacensībām sevi ir ļoti jānoskaņo tieši morāli, jo organisms var strādāt daudz ilgāk nekā mēs iedomājamies, kas arī pierādījās sacensību laikā.
Pienāca agrs sestdienas rīts un sākām krāmēt mantas, Rīgā pa nakti lija, tā kā cerēt uz siltu un sausu laiku bija lieki, taču par spīti tam izvēlējos relatīvi gludas riepas – Kenda Klimax. Savam pāriniekam Mārtiņam gan iedevu vienu no pasaules top 10 riepām IRC Mythos un tas bija trāpīts. Nekad agrāk nebiju viesojies Smiltenes apkaimē, un tāpēc nebija ne mazākā priekšstata par reljefu un citām vietējām īpatnībām. Kā izrādās tur ir diezgan kalnains, vismaz priekš velo. Ļoti laicīgi ieradāmies Smiltenē un bez liekām grūtībām atradām vietu, kuru uz diennakti okupēs cilvēki ar MTB novirzēm. Pamazām kopā ar dalībniekiem un atbalsta locekļiem savilkās arī mākoņi (it kā starp citu). Vēl nelija. Pirmsstarta formalitātes un teltis arī dabas māte ļāva veikt bez lietus, paldies par to. Tuvojoties pl.12:00 jau nedaudz smidzināja, taču tas pilnīgi netraucēja un nemazināja optimismu visos pasākumā iesaistītajos. Kā jau LeMānā tika iedibināts pagājušā gadsimtā, tieši 12:00 tika dots starts dalībniekiem skrienot apmēram 200m līdz saviem braucamrīkiem, un tālāk izmetot slaidu loku pa auto trasi visi Montavitam cienīgā tempā devās pretim nezināmajam. Trase pirmajā aplī bija ar peļķēm un visādiem lielākiem un mazākiem šķēršļiem, taču tā vēl tālu nebija tā trase kuru vajadzēja mērot vēlāk, kad lietus pamazām, bet neatgriezeniski pieņēmās spēkā. Kā jau minēju lietus ne uz mirkli nemazinājās līdz pat svētdienas rītam un tad ar vairākiem pārtraukuma intervāliem pavadīja dalībniekus līdz finišam. Šoreiz viskritiskākais sacensību moments manuprāt bija tumsas iestāšanās. Trase jau bija tādā kondīcijā, ka lietus neko vēl vairāk sabojāt nespēja, un braukt nācās ļoti piesardzīgi ar neraksturīgu sasprindzinājumu ķermeņa augšdaļā. Pārvietošanās trajektorija pretēji braucēja pūlēm izvērsās līkločiem izmantojot visu iespējamo un neiespējamo trases platumu un par atsevišķu šķēršļu apbraukšanu nevarēja būt ne runas, ja jau pat pa gaismu vietām nācās pamēģināt kā braucas pa brikšņiem – respektīvi “off road”. Viss notika paļaujoties uz atmiņu, kura pēc maniem novērojumiem ir ļoti selektīva, un atceras tikai dažas raksturīgākās vietas, visus 17km pat pēc diennakts riņķošanas precīzi atcerēties neizdevās. Agrāk tumsā braukt nebija nācies, taču pēc pirmajiem varonīgi nolauztajiem 5km, sapratu ka lukturi labāk noregulēt tālumā, kaut arī detaļas pamanīt tādejādi nevar, kopaina par apkārtējo vidi ir skaidrāka un līdz ar to braukt var ātrāk. Laika apstākļi ieviesa korekcijas arī trases konfigurācijā, pirmais tika izņemts autotrases mālainais posms, vēlāk gan tehnikas slēgto parku, gan maiņas zonu nācās pārcelt uz asfaltēta pamata kuru lietus nekādi neietekmēja. Ļoti patīkami bija sajust organizatoru gādību un askētisko sacensību vietas noformējumu kompensēja ļoti sakarīga dīdžeja izvēlēta mūzika un atraktīvs sacensību gaitas komentārs. Tas ļoti palīdzēja uzturēt možumu tik skarbos apstākļos, jo ap 12 naktī daudziem nemīlīgo laika apstākļu dēļ viss bija jau piegriezies līdz klinķim. Nemanot pienāca rīts un atnesa sev līdz gaismu. Tas ļoti motivēja ar jaunu sparu mesties trasē un ņemt vagu. Rīta cēliens pagāja ļoti ātri un gaidītais finišs pienāca pavisam nemanot. 24 stundas bija nolauztas un iestājās tāda labi padarīta darba sajūta. Tā ir īsta komandu cīņa nevis viena indivīda spēju pārbaude. Ir ļoti patīkami sajust komandas biedra, mehāniķa un pavāra gādību kopējās lietas maksimālai virzībai. Domāju ka šāda tipa sacensībām ir nākotne arī Latvijas mērogā un nākamā gada sezonu jau ir grūti iedomāties bez šāda formāta MTB aktivitātēm. Pamēģiniet un jūs sapratīsiet, šī lieta ir tās garšas vērta.

© Raimonds