Datēts ar 2003. gadu. Resurs www.30draugi.lv

2 dienas – 2 gonkas

Ir cilvēki, kas atwaļinājumu pavada ļoti saprātīgi, piemēram, gulšņā pie jūras, dodas pie vecmāmiņas vai piknikā uz Sāremā utt.
Arī man bija tāda iespēja, taču ritenis ņēma virsroku un es atpūtas vietā netikai aizbraucu uz Kandavas krosu, bet pašā jaunā darba cēliena priekšvakarā pamanījos vismaz startēt 2ās interesantās MTB sacensībās – 30. augustā 24h sacensībās Velo-Lemāna Smiltenes pusē un 31. augusta pašā vakarā Valkā.
Sestdienas rīts Apē pienāca pietiekami apmācies un vēss, lai saprastu, ka nekāda medusmaize jau pie Tepera ezera nevienu negaida, taču – kas jādara, jādara. BA3 tiek ieriktēts mans SCOTT 2ritenis, paņemtas lielās somas, lai pēc tam atgrieztos metropolē. Tuvojoties Smiltenes aplim, logā jau sitās lietus lāses un mani pārņem patīkama kņudoņa, kā jau pirms gonkām. Tas tikai norāda, ka nebija ne mazākās sapratnes par to, kas ir 24h braukt ar riteni, lai gan biju jau padsmit stundas ar riteni pa neceļiem vazājies arī EŽU rallijos…
Tā un tā – darām, kas darāms sponsoru Madara’89 veikalos un dodamies uz sacensību epicentru, kur jau ieradušies lielākā daļa mačsacīkstes dalībnieku un “fenu”. Pie s/k TEPERIS (tā?) slienas lielākas un mazākas telšu pilsētiņas, notiek reģistrēšanās un velosipēdu komplektēšana, kāds droši vien dodas iesildīšanās aplī un ierij vajadzīgās tabletītes (informācija, ka Gepis ir Dopinga kontroles vadītājs parādas tikai īsu brīdi pirms starta 8-D). Gaisotne starta finiša zonā ir atraisīta un draudzīga, ko lielā mērā veicināja konkursā izraudzītais vakara vadītājs, orators un DJ. Šitā muldēšana bija kā saule lietus laikā.
12:00 atskanēja šāviens. Starta. Vairāk kā 30 indivīdu nojoņoja 200m pa ideāli dubļaino autotrasi un paķēruši velosipēdus, ierakstīja pamatīgu lapu LV MTB vēstures grāmatā – pirmā 24h gonka ES kandidātvalstī bija sākusies. Lai gan bija zināms, ka jābrauc būs līdz 31. augusta 12:00 ātrums trasē nebija no mazākajiem un liels bars dalībnieku centās pēc iespējas ātrāk veikt 17km garo apli. Iekavās jāieraksta, ka reti kurš no Montavit posmiem bija tik smags – īsta krosa trase, ar kāpumiem, psihiem nobraucieniem un tas viss +- diennakti…Sakarā ar to, ka daži no pašā priekšā braucošajiem pamanījās nedaudz nomaldīties, kā pirmais uz maiņu ieradās 16. komandas dalībnieks (nu es!) un nokļuvu preses krustugunīs – intervija www.smiltenestv.lv un autogrāfi prasīja savu, tāpēc nokavēju nākošo maiņu un FOX dabūja braukt vēl vienu apli. Pa to laiku lietus pieņēmās spēkā un vēsums kāpa kaulos. 4. aplī devos vienlaikus ar pirmo 3 vietu ieguvējiem un līdz kādam 7.km braucām mierīgi kopā, taču tad izrādījās, ka priekšā vidējam zobratam nevar uzticēties – ķēdi rāva uz augšu un no normālas uzbraukšanas smilšainajos kalnos sanāca čiks. Arī nobrauciens no “torņakalna” nesanāca kā pēc grāmatas, un vajadzēja palūrēt, kas tad īsti notiek tajos krūmiņos līkumā :). Vārdu sakot šīs tehniskās ķibeles bija kā pirmie priekšvēstneši, ka diezvai mums izdosies noturēt šo 4. vietu vai pat uzlabot to, jo būsim godīgi, neba jau mēs tikai piedalīties domājām…Kad es braucu 2 apļus pēc kārtas (tas bija apmēram 6. stundā pēc starta) jau sāka parādīties pirmās domas, ka jākāpj nost, jo ritenis īsti negāja, lai brauktu pienācīgā ātrumā un neko nedeva arī mazgāšana un eļļošana, jo dubļi bija VISUR un ar katru apli trase kļuva arvien mīkstāka. Sēdod teltī un drebot kā apšulapai, cerēju, ka FOX atbrauks un metīsim mieru – ka nav ta nav!, bet šis ierodas un saka, da, tu ko?- Braucam! un mierīgi aizmočī vēl vienā aplī 🙂 Lāb, es ar pārģērbjos, uzvelku pēdējo sauso kārtu ar visām garajām biksēm, kas tika taupītas aukstajai naktij un gaidu, kad nu varēšu pārņemt stafeti, kad jau bija apritējusi ~stunda, sapratu, ka nav jau arī šim tik viegli, hehehe!
Tad beidzot no meža izbrauc arī FOX un es jau nesos pēc baika, lai svaigs un sauss ienirtu dublīšos, bet FOX paceļ balto karogu un mēs laimīgi beidzam šīs aizraujošās sacīkstes starp cilvēci un saprātu. Paldies Okša mammai par siltajiem makaroniem un sausajām drēbēm, kuras varēja uzvilkt. Mēs gan izstājāmies ap 20:00, bet no notikumu vietas notināmies tikai ap 22:00. Organizatoru sarūpētajā peļķē notika velomazgāšana, lēkāšana uz 1 kājas ācēdēcē ritmos, sirsnīga čalošana ar zilrokaino, pozitīvo tēlu no Friteks komandas. Viņi ražojot saldēšanas iekārtas…..Tam vakaram tā kā par daudz :), bet cilvēki tikai brauca un brauca. Malači!
Komandas 16 un 27 aizbrauca uz Dakteru ielu, normāli pārnakšņoja un 31. augustā ieradās pie Tepera, lai noskatītos vēsturisko finišu. Man, protams, žēl, ka 2. vietas ieguvēji neieguva 1. vietu, bet vienalga “nekāda naida, visu cieņu” uzvarētājiem!!! Uzvar jau stiprākais. Un tāpat liels paldies visiem dalībniekiem, kas pieteicās un piedalījās. nu un www.30draugi.lv jau vispār bez komentāriem – var apskaust jūsu izturību un uzņēmību!!! pēc šitā pasākuma, domāju, ir vismaz www.90draugi.lv 🙂
Otrās sērijas sākums.
Pēc apbrīnojami labajām 1/2dienām dodamies atpakaļ uz bāzes nometni, jo šovakar taču esam nolēmuši aizbraukt uz netālo rajona centru Valku, kur 3. reizi notiks nakts MTB sacensības. Pēc pagājušā gada zinājām, kas tas par pasākumu, kas par trasi, par patīkamajiem Valkas skatītājiem, kas atbalstīja ikvienu braucēju un lika cīnīties no visa spēka, tāpēc arī gribējās nobraukt pēc iespējas labāk un pacīnīties par kādu no 6 godalgotajām vietām. Tuvojoties Valkai mazliet uzlija un mums jau pietika ar Lemānu, tā ka nezinājām vai vispār stāsimies uz starta līnijas, taču estrādes un trases rajonā viss bija kārtībā. Lai gan cilvēku netik daudz kā 2002. gadā (tomēr laika apstākļi un 7dienas vakars, kā arī droši vien pilsētas svētku programma :)) kopumā sporta klasē piedalījās vairāk kā 20 dalībnieku un arī kādi 5-6 meistari no Igaunijas, tai skaitā sieviešu klases uzvarētāja (arī vienīgā dalībniece, tā ka meitenes-sasparojieties un sākat vai sāciet braukt).
Starts 20:30, kad ir jau diezgan tumšs, tāpēc arī jālieto lukturīši. Kā pirmie aizbrauc apmēram 6-7 cilvēku grupa, kur ir 2 galvenie favorīti V.L un R.L., tāpēc mēģinu turēties cik tuvu vien var. Trases kopējā distance bija ~24km, kur bija jābrauc 2 6km garie apļi un 6 2km garie. Lielajos apļos bija neliels kāpums pēc starta, izbraukšana pa meža celiņu, pa vasaras māju rajonu un asfalta posms, kur arī bija lielākie ātrumi (mans kompis rādīja 49,5km/h). No asfalta ass līkums iekšā mežā un jāslēdz lampas, jo tumsa nežēlīga, trase mīksta un līkumos pa saknēm arī pietiekami slidena. Šķērsojam upīti (labi, ka pa tiltu :)) uzkārpamies dubļainā kalnā un tad jau klāt biatlona trase ar apgaismojumu un salijušām mīkstām skaidām. Pāris kalnos augšā, pāris lejā un jau esam pie estrādes, kur nomēram 1. apli un dodamies atkal mežā. Joprojām turos pirmajā grupā un pie dārza mājiņām mani panāk FOX, kas tikai priecē, jo varam kopā pasēdēt astē V.L un R.L. pamazām apdzenam 2 priekšā braucošos un 4atā sākam riņķot pa mazajiem apļiem. Kā saka, kreklu jau īsti neplēšam un negaidīti vienkārši, varētu pat teikt bez cīņas ar favorītiem sadalam pjedestālu un Lemanās komanda Nr.16 ir izcīnījusi dubultuzvaru šajā nakts MTB gonkā Valkā. Savukārt komadas Nr.27 pārstāvji ieguva 5. un 8. vietu, par ko arī riktīgs prieks. Ļoti operatīvi notiek diplomu sarakstīšana, balvu pasniegšana, fotosesija un došanās mājup.
Čau, eju gulēt!

© Baltais